Ja bērns slapina gultā

Ja bērns slapina gultā

Ilze Zonne | 24.02.2015


Ja bērns slapina gultā

Jau atkal piečurāta gulta? Mazuļiem tā gadās. Bet – cik ilgi samierināties ar problēmu, drošības pēc uz nakti velkot bērnam autiņbiksītes, un kurā brīdī par to jākonsultējas ar ārstu?

„Bērnam līdz trīs gadu vecumam darbojas urīnpūšļa automātiskas iztukšošanās reflekss un par to nav jāiztraucas. Bet, ja bērns ir vecāks par trim gadiem un turpina naktī slapināt gultā kaut vai reizi nedēļā, tā jau ir problēma, ar kuru jāvēršas pie ārsta jo ātrāk, jo labāk,” saka klīnikas „Ķīniešu medicīna” akupunktūras ārsts Marks Oļeiņiks. „Šajā vecumā urīnpūšļa automātiskās iztukšošanās refleksam ir jāizzūd un tā vietā jāstājas spējai šo ķermeņa funkciju kontrolēt. Nekontrolēta urīna noplūde tieši naktī, miegā ir lielāks pamats bažām nekā dienā, kad bērns reizēm ir tā aizrāvies spēlējoties, ka pavisam aizmirst par podiņu.”

 

Nakts enurēze

Tā šo problēmu sauc medicīnas valodā. „Nakts enurēze tiek uzskatīta par tipisku bērnu slimību, kaut gan mediķi pietiekami bieži sastopas ar gadījumiem, kad šī problēma piemeklē arī pieaugušos,” teic ārsts. „Atsevišķi jārunā par īsteno urīna nesaturēšanu, kas saistīta ar mehāniskiem cēloņiem – nekontrolēta urīna noplūde var notikt, piemēram, mugurkaula traumu, dažādu muguras smadzeņu bojājumu, galvas smadzeņu bojājumu, mugurkaula krustu daļas nervu saknīšu bojājumu dēļ. No traumām diemžēl cilvēks nav pasargāts nevienā vecumā. Rietumu medicīnas skatījumā enurēzes cēloņi var būt saistīti ar vispārējo veselības stāvokli; tie var būt tīri uroloģiskas dabas un arī funkcionāli. Pirmajai grupai pieskaitāma, piemēram, tuberkuloze, organisma vispārēja novājināšanās, epilepsija, garīgā atpalicība u.c. Šādā gadījumā svarīgi ir ārstēt pamatslimību, tad arī enurēze tiks novērsta. Uroloģiskie cēloņi ir urīnceļu infekcijas, arī cērmju invāzija, dažādas priekšādiņas un urīnizvadkanāla anomālijas, fimoze, iedzimts un iegūts urīnizvadkanāla sašaurinājums u.c. Par problēmu cēloni var kļūt arī pārmērīgs šķidruma patēriņš, jo sevišķi, ja tam piemīt urīndzinēja īpašības, piemēram, ja bērns saēdas par daudz arbūza vai pieaudzis cilvēks izdzer pārāk daudz alus. Funkcionāli traucējumi ir tad, ja kaut kādu iemeslu dēļ neizzūd urīnpūšļa automātiskās iztukšošanās reflekss. Piemēram, ja ģimenē, kurā aug bērns, valda nepārtraukti strīdi un nelabvēlīga gaisotne, bērnam ir palielināta psihiskā slodze, emocionāla spriedze un šajos apstākļos viņš tiecas palikt maza bērniņa lomā, tāpēc reflekss neizzūd un rezultāts ir nakts enurēze. Te jāuzsver, ka negatīvs emocionālais fons, kas saglabājas pastāvīgi, padara bērna ārstēšanu daudz grūtāku vai reizēm pat neiespējamu.”

 

Vai vainīgas autiņbiksītes?

„Ir teorijas, kas apgalvo, ka pamperu lietošana apgrūtina nepieciešamā refleksa veidošanos un pagarina periodu, kad bērnam darbojas urīnpūšļa automātiskās iztukšošanās reflekss,” stāsta ārsts. „No vienas puses – tiešām, kad pamperu nebija, šķita nenormāli, ka bērns, kurš jau staigā un runā, vēl čurā biksēs, pieaugušie viņu aktīvi mācīja tā nedarīt, par to rāja vai apcēla, un tas stimulēja bērnu ātrāk mācīties lietot podiņu. No otras puses, cilvēki ar netīksmi atceras daudzās neērtības, ko piedzīvoja laikos, kad autiņbiksīšu vēl nebija. Pamperi nenoliedzami ir ērtāki, bet to izgudrošana taču automātiski neatceļ vajadzību ar bērnu nodarboties, labvēlīgi un pacietīgi mācīt viņam iet uz podiņa. Ja vecāki to nedara, tur nav vainīgi pamperi. Bet nakts enurēze bija toreiz un ir tagad.”

 

Ķīniešu medicīnas skatījums

„Vēlreiz jāuzsver, ka ķīniešu medicīna skata organismu kā vienotu veselumu, kur ikviena orgāna darbība ietekmē citu orgānu darbību,” skaidro M. Oļeiņiks. „Enurēzes saknes meklējamas ci enerģijas nepietiekamībā. Emocija, ar kuru ķīniešu medicīna tradicionāli saista nieres, ir uzmanība, patoloģiskos gadījumos – bailes. Patoloģiska nervozitāte, stresa stāvokļi būtībā tās pašas bailes vien ir. Orgāni var ietekmēt emocijas un otrādi – emocijas var ietekmēt orgānus. Ja bērns visu laiku jūt bailes, tad nieru enerģija mainās un var rasties enerģijas nepietiekamība un sākas veselības problēmas, tai skaitā arī nakts enurēze. Jārunā vēl par diviem cēloņiem, kurus es gribētu skatīt vienotā kontekstā: par aizkuņģa dziedzera enerģijas vājumu un nesabalansētu plaušu darbību. Runājot par šiem orgāniem, jāpiemin, ka ķīniešu tradicionālajā medicīnas sistēmā aizkuņģa dziedzeris ir atbildīgs par to, ko rietumu koncepcijā sauc par imunitāti. Plaušas atbild par wei – qi enerģijas izplatīšanu organismā – tā ir aizsargenerģija, ko veido gremošanas sistēma. Ja ir novērojams gremošanas sistēmas vājums un/vai nesabalansēta, vāja plaušu darbība, tad šīs aizsargājošās enerģijas vai nu nepietiek vai arī tā netiek pienācīgi izplatīta un organisms zaudē aizsargspējas, krītas imunitāte, organisms nespēj tik labi pretoties infekcijām, tai skaitā arī urīnceļu infekcijām. Būtiski ir arī saprast, ka gan plaušas, gan aizkuņģa dziedzeris un liesa līdz ar nierēm ir tie orgāni, kas atbild par šķidruma apriti mūsu ķermenī. Plaušas „nosūta” šķidrumu uz nierēm, lai tālāk izvadītu no organisma, bet aizkuņģa dziedzeris atbild par ūdens transportu visā organismā. Ja kaut viens no šiem orgāniem nestrādā tā, kā vajadzētu, var sagaidīt, ka notiks šķidruma aprites izmaiņas, pārmērīga tā uzkrāšanās vienā vai citā līmenī un tas var kļūt par nakts enurēzes cēloni. Svarīgi ir noskaidrot, kurš no orgāniem ir galvenais problēmas izraisītājs. Pacients jāārstē, skatot slimību visa organisma kontekstā, izmantojot gan rietumu, gan austrumu medicīnas metodes. Bet vispirms, protams, ir vajadzīga diagnostika, lai noskaidrotu, kā bērna organisms strādā. Ārstēšana ir individuāla. Ķīniešu medicīnā iespējams kombinēt dažādas metodes, kas pamatā saistītas ar izsildīšanu, siltuma pievadīšanu noteiktiem punktiem ar vērmeļu cigaretēm vai vērmeļu konusiem, var izmantot arī lāzerterapiju u.c. Par to lemj ārsts. Jārēķinās, ka ārstēšana būs ilga, jo būtībā nakts enurēze ir hronisks stāvoklis, no kura nevar tikt vaļā vienas dienas laikā.”

 

Padoms:

Ja bērnam ir nakts enurēze (un ir droši zināms, ka to neizraisa tuberkuloze vai citas smagas slimības), tad vecākiem vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai:

• bērns bieži saaukstējas;

• vai viņam ir laba apetīte;

• vai viņš normāli ēd katru dienu;

• vai nav bāls;

• vai bieži slimo ar angīnu;

• vai nav ādas izsitumu.

Visas šīs parādības var liecināt par organisma aizsargenerģijas trūkumu jeb, rietumu medicīnas terminoloģijā – vāju imunitāti. Lūdziet ārstam padomu, kā to stiprināt. Noteikti jāzina, ka bērnu nedrīkst bārt, tas nelīdzēs, bet var novest pie rezultāta, kas pretējs vēlamajam.

Izmantotie avoti: www.adatuterapija.lv